Pasaulslavenā «Mazā hygge grāmata» izdota arī latviešu valodā

Beidzot arī latviešu valodā apgādā «Zvaigzne ABC» izdots Meika Vikinga sarakstītais pasaules bestsellers «Mazā hygge grāmata». Hygge ir stāsts par ikdienas laimi. Kopenhāgenas laimes institūta vadītājs un grāmatu autors Meiks Vikings ir izpētījis, ka fiziska un emocionāla drošība ir pusceļš uz hygge un «Mazajā hygge grāmatā» apraksta to otru pusi ceļa, kas veicams, lai dzīvotu pavisam omulīgi.

Grāmata uzreiz pēc iznākšanas nokļuva pasaules bestselleru topu virsotnēs un tika tulkota daudzās valodās. Tā atšķīra jaunu populārzinātnisko grāmatu lappusi – labsajūtas lappusi. Pēc hygge grāmatas iznākšanas visā pasaulē kā sēnes pēc lietus radās vācu, franču, japāņu un citu tautu labsajūtas grāmatas. Bet jāatzīmē, ka dažādās pasaulē veiktās aptaujās Dānija un dāņi parasti ierindojas pašu laimīgāko cilvēku skaitā, un tieši tāpēc ir vērts ielūkoties Meika Vikinga grāmatā un iemācīties ļauties omulībai, labsajūtai un labam garastāvoklim. Kamēr mēs, latvieši, vēl neesam grāmatās apkopojuši paši savus omulības avotus, varam pasmelties idejas no dāņiem un padarīt baudāmāku drūmdrēgno pelēcību aiz loga.

«Dāņu Ziemassvētki vienmēr tiks plānoti, pārdomāti un novērtēti saistībā ar labsajūtu. Nevienā citā gada laikā jūs nedzirdēsiet dāņus tik bieži pieminam hygge. Un protams, dāņu valodā ir saliktenis «julehygge» (Ziemassvētku hygge), ko lieto gan kā īpašības vārdu, gan kā darbības vārdu,» tā par Ziemassvētkiem Meiks Vikings.

Happy Whispers blogere, žurnāliste un PR profesionāle Līga Andžāne saka: «Es šoruden iedvesmojos no dāņiem, kuri atzīti par vienu no laimīgākajām tautām Eiropā saskaņā ar European Social Survey datiem. Mans mazais ceļvedis ir Laimes izpētes institūta pētnieka un vadītāja Meika Vikinga grāmatiņa «Mazā hygge grāmata», un es mēģinu iedzīvināt izslavēto dāņu dzīves filozofiju hygge arī savā ikdienā. Ar vārdu hygge apzīmē drīzāk atmosfēru un pieredzi nevis lietas. Tas nozīmē būt kopā ar cilvēkiem, kurus mīlam. Tā ir mājīguma un drošības izjūta, kas ļauj justies pasargātiem un mudina novilkt savas bruņas. Tā ir labsajūta. Un to var radīt ikviens!»

«Dienas Grāmata» izdod jaunu grāmatu par Putinu un VDK

Izdevniecība «Dienas Grāmata» laidusi klajā žurnālista Ata Klimoviča tulkoto Jurija Feļštinska un Vladimira Pribilovska grāmatu «KORPORĀCIJA. Krievija un VDK gadsimtu mijā».

Vēsturnieku Jurija Feļštinska un Vladimira Pribilovska monogrāfija pirmizdevumu neīsinātā veidā piedzīvoja 2009. gadā ASV – «The Corporation: Russia and the KGB in the Age of President Putin». Pirms tam, 2008. gadā, šis darbs dažādās redakcijās jau tika izdots angļu, holandiešu, portugāļu un poļu valodā.

2010. gadā grāmata klajā nāca krievu valodā, bet 2012. gada maijā tika izdots otrais (atjaunotais un papildinātais) «Korporācijas» izdevums, kurš, 2015. gadā vēlreiz papildināts, nonāk arī pie latviešu lasītājiem.

Krievija un VDK prezidenta Putina laikos — arī tāds joprojām var būt šī pētnieciskā darba apakšvirsraksts. Jau 1996. gadā Krievijā, kad Jeļcinu pārvēlēja par prezidentu un varas akcijas saņēma oligarhu partija, tika likti pamati sistēmai, kas vēlēšanās uzvaru garantētu vienīgi Kremļa kandidātam. No visām pusēm drošībnieku ielenkti un savstarpēji konkurēdami, politikā nepieredzējušie oligarhi, kas nicināja tautu un neticēja nekādai demokrātijai principā un Krievijas demokrātijai jo īpaši, izlēma, ka par nākamo prezidentu jāievēl specdienesta vadītājs.

Nez kāpēc viņiem šķita, ka šādu vadītāju oligarhi varēs viegli kontrolēt un nopirkt. Pārrēķinājās. 2000. gada 7. maijā Putins oficiāli kļuva par Krievijas prezidentu, taču pirmkārt viņš pārstāvēja sistēmu, kurā visu laiku bija strādājis, — Valsts drošības komiteju, šodienas Federālo drošības dienestu. Mūsdienu pasaulē FDD domā un darbojas kā korporācija — uzpērk, pakļauj un, ja nepieciešams, arī nogalina. Un šī spēka vadītā Krievija nesola mums ne mieru, ne labklājību.

Ph.D. Jurijs Feļštinskis (dzimis 1956. gadā Maskavā, 1978. gadā emigrējis uz ASV), grāmatu «Boļševiki i ļevije eseri» (Parīze, 1985), «K istoriji našei zakritosti» (Londona, 1988; Maskava, 1991), «Krušeņije mirovoi revoļuciji» (Londona, 1991; Maskava, 1992, 2014); «Voždji v zakoņe» (Мaskavа, 1999, 2008) autors, vairāku pētījumu un biogrāfiju līdzautors, tostarp 2001. gadā kopā ar A. Ļitviņenko sarakstītajai «FSB vzrivajet Rossiju», ko 2007. gadā izdeva 20 pasaules valstīs, sastādījis un komentējis vairākus desmitus Krievijas vēstures arhīvu dokumentu sējumu.

Vladimirs Pribilovskis (1956—2016) bija krievu politologs, vēsturnieks, žurnālists, publicists un tulkotājs. Vairāk nekā 40 grāmatu autors, līdzautors vai sastādītājs. 1980. gados krievu valodā pārtulkojis Dž. Orvela «Dzīvnieku fermu». 1990. gadu otrajā pusē uzrakstījis šī darba turpinājumu Zverskaja ferma 2. Pribilovskis bija informatīvi pētnieciskā centra Panorama prezidents, vadīja tīmekļa analītisko un bibliogrāfisko uzziņu vietni Anticompromat. 2007. gada 31. maijā Maskavas prokuratūras darbinieki Pribilovska dzīvoklī veica kratīšanu, kuras gaitā atņēma arī V. Pribilovska un J. Feļštinska grāmatas «Korporācija. Krievija un VDK prezidenta Putina laikos» melnrakstu elektroniskos datu nesējus. 2016. gada 12. janvārī radinieki Vladimiru Pribilovski viņa dzīvoklī atrada mirušu.