Jūgendstila atdzimšana Līgatnē

Iepazīstinot ar savu valstību – milzīgu, pēc kokmateriāla un lakas smaržojošu galdniecību, Uģis saka: «Mēs nevis ražojam, bet radām mēbeles. Esmu gandarīts, ka kopā ar mani ir un katru ideju atbalsta brālis Juris un visi darbinieki. Šodien labs un radošs kolektīvs arī ir zelta vērts. Tāpēc jau izdodas, jo strādā galdnieki ar lielo burtu. Ziniet, kā tādus var atpazīt? Viņi nekad, nekādā situācijā uz dēļa neuzkāps ar netīrām kājām.«

1. atziņa

Mēbeli radīt ļauj klienta drosme

Uģis vēl mācījies «lietišķajos» un jutis – vēlas darīt kaut ko īpašu, gandrīz vai traku. Kad nopircis grāmatu par Goudi stilu, sapratis – ir atrasts īstais ceļš. Pirmā izpausme ar jūgenda rokrakstu bijušas jau pieminētās kāpnes «Čirī». Vēlāk sekojuši neskaitāmi pētījumi literatūrā un muzejos daudzās Eiropas valstīs un tapušas paša zīmētas skices.

– Goudi jūs nekopējat, par kādu stilu var runāt «Armandi»?

– Reizēm smejos, ka reiz būs brāļu Krieviņu stils, bet pašlaik to mīļi saucam par «darbietilpīgo stilu». Mēs pamatos it kā strādājam jūgendstilā un pieminam Goudi kā vienu no tā pamatlicējiem. Taču patiesībā jau viņš radīja savu, īpatnēji filozofisko izpratni par jūgenda mākslu – novatorisku, nebijušu, traku. Atklāti sakot, no visa tā, kas top manā galvā, es arī droši vien nojuktu tāpat kā Goudi, bet man ir lielisks palīgs – brālis. Es radu ideju – viņš tehnisko izpildījumu.

– Pirmajām kāpnēm sekoja nākamās, tad vēl vienas, tad kamīni un beidzot mēbeles. Jūs īpaši nereklamējaties, bet pasūtījumu tomēr netrūkst.

– Man mākslinieku aprindās ir daudz draugu, kuri mūs iesaka klientiem. Savukārt viņi cits pie cita mūsu darbus ierauga un tā mūsu adresi uzzina.

– Kas attiecas uz klientiem – viņu vārdi runā paši par sevi. Konfidencialitātes dēļ nenosauksim cilvēkus, kuru dzīvokļus grezno «Armandi» mēbeles, taču – visam galā stāv ļoti biezs naudas maks.

– Viennozīmīgi. Un šis maks mums dod drosmi radīt mēbeles, jo tiem cilvēkiem savukārt ir bijusi drosme mums uzticēties. Mēbeļu pasūtīšanas brīdī jau ir tikai skice, no kuras daudz saprast nevar. Protams, ir izgatavoto un pārdoto oriģinālmēbeļu fotogrāfijas, ir koksnes paraugi, tomēr klientam ir jācenšas iztēloties, ko viņš saņems gatavu tieši sev. Tādēļ man prieku sagādā, ka visiem līdz šim bijušajiem klientiem ir laba izpratne arī par mākslu un stiliem.

– Cik maksā jūsu mēbeles?

– Piemēram, standarta guļamistabas iekārta no ķirškoka – ap desmit tūkstošiem latu. Man pašam vairāk patīk gatavot atsevišķas lietas, taču ir klienti, kam vajag apmēbelēt visu dzīvokli, pat visu māju. Mums tas noteikti ir finansiāli izdevīgāk, kaut gan laiku prasa lielu. Esmu strādājis arī pie ļoti interesantiem projektiem, izpildot to īpašnieku pasūtījumus, kuriem pieder jūgendstila ēkas Vecrīgā.

– Jums pašam mājās arī ir «Armandi» tapušie darbi?

– Nav. Divu iemeslu dēļ. Pirmais – es nevaru finansiāli kaut ko tādu atļauties. Otrs – no visa šā ikdienas darba esmu tā noguris, ka atslēgties gribu un spēju pilnīgā askētismā.

2. atziņa

Jāpazīst koks un mākslinieki

Brāļu Krieviņu mēbeles top tikai no Āfrikā augošu koku koksnes, bet mūsu pašu bērzu un melnalksni izmanto vienkāršāku detaļu, piemēram, skapja iekšējo plauktu, gatavošanai, kā arī krēsliem un galdiem. Klientu visiecienītākais esot riekstkoks un ķirškoks, ir strādāts ar ārkārtīgi dārgo zebrano un palisandru, kas maksā 28 tūkstošus latu kubikmetrā. Uģis uzzinājis, ka dažās noliktavās Eiropas valstīs vairs vispār glabājas tikai pāris kubikmetri no svešzemju kokiem, kas vairs nekur pasaulē neaug. Tādēļ palisandru no noliktavas Zviedrijā, kur ir pusotra kubikmetra šīs dārgās koksnes, izrādās, pārdod vien kilogramos, lai izgatavotu šaha figūriņu galviņas vai nelielā laukumiņā apdarinātu atslēgu caurumus.

«Armandi» mēbeles atkarībā no sarežģītības pakāpes gatavas ir vairākos mēnešos, taču reizēm no skices līdz uzstādīšanai paiet pat gads. Bieži mēbelēs tiek iestrādātas arī vitrāžas, bronzas rokturi, apkalumi, skulptūras. To visu Uģis pasūta saviem draugiem māksliniekiem un priecājas, ka tādā veidā arī viņus nodrošina gan ar darbu, gan ienākumiem.

Kaut gan mākslas grāmatu «Armandi» biroja plauktos netrūkst, ik pa brīdim vajagot atsvaidzināt zināšanas padarbojoties praktiski, un tad lieti noder restaurēšanas pasūtījumi. Pašlaik tiek strādāts Fītinghofa mājā Rīgā, bet galdniecībā savu kārtu gaida sena kumode un – viena traka ideja. «Ginesa rekordu grāmatā ir lielākais, bet vienkārši krēsls, taču brāļi Krieviņi izgatavos pasaulē lielāko jūgendstila krēslu. Noliksim to Pleskavas šosejas malā, un lai tad garāmbraucēji iegriežas mūs apciemot un paskatīties, kur tādas lietas top,» atklāj Uģis.

3. atziņa

Sevis apliecināšanai vajag pasauli

3. jūlijā Japānas galvaspilsētā atklās 3. starptautisko mākslas triennāli, kurā apskatei izliktas arī «Armandi» mēbeles. Tās radītas gan dzīvokļiem, gan sadzīvei, piemēram, pastkastīte un būda sunim.

Uģis: «Šī būda ir kaut kas ārkārtīgi unikāls, un tajā dzīvos pat īsts suns. Mēs ar brāli pirms kāda laika ar viņu iepazināmies, kad bijām aizbraukuši uz Japānu un nomērījām, cik liela «māja» dzīvniekam jāgatavo. Vispār uz Japānu es lieku lielas cerības arī nākotnes ziņā. Pašlaik, cik apskatījuši internetā, daudzi mums veltījuši milzīgas sajūsmas pilnas atsauksmes, jo Uzlēcošās saules zemē Antonio Goudi un viņa jūgendstila izpratni uzskata par pasaules brīnumu. Savukārt mums brīnums un pagodinājums ir piedalīšanās izstādē, kurā esam nokļuvuši, pateicoties draugam māksliniekam Aigaram Bikšem. Ja vēl Tokijas Mākslas galerija uzņemtos noorganizēt tikai mūsu mēbeļu izstādi, kā tas nereti notiek pēc procentuāli lielas apmeklētāju atsaucības iegūšanas, tas būtu vērtējums, par ko pagaidām neiedrošinos sapņot.«

***

UĢIS KRIEVIŅŠ

– SIA «Armandi» īpašnieks Cēsu rajona Līgatnē;
– nodarbojas ar jūgendstila mēbeļu ražošanu;
– beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu;
– uzņēmumā nodarbināti 20 strādājošie.
– 1996. gadā kopā ar brāli Juri uzsākts individuālais darbs mēbeļu gatavošanā;
– tajā pašā gadā izgatavotas kāpnes galerijai «Čiris» Rīgā, Jāņa sētā.
– 2001. gadā nopirkta kādreizējās firmas «Versales» mēbeļu ražotne Līgatnē;
– materiāla iepirkšanai, kā arī augstražīgu rokas instrumentu iegādei atvērta kredītlīnija Unibankā;
– pašreizējie kredīti ir ap 15 tūkstošiem latu.
– atbilstoši šādam – spāņu arhitekta Antonio Goudi stilam SIA «Armandi» Latvijā darbojas vienīgie;
– galdniecība būs arī vienīgā, kas pārstāvēs valsti starptautiskajā mākslas triennālē Japānā šā gada jūlijā.

Grāmatu izstādē šogad viesosies autori Ērlings Kage un Filips Rufa

«Latvijas Grāmatu izstāde 2018», kas no 23. februāra līdz 25. februārim norisināsies Ķīpsalā, viesosies autori Ērlings Kage un Filips Rufa, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Inese Libere.

Trīs dienu garumā Ķīpsalā vienlaikus darbosies piecas notikumu vietas – «Lielā skatuve», «Rakstnieku viesistaba», «Jautrā lasītava», «Uzvediba.lv» darbnīcas un «Grāmatu maiņas punkts». Gan Kage, gan Rufa uz izstādes «Lielās skatuves» skatuves kāps 23. februārī. Latviešu detektīvu autoru saruna plānota 24. februārī, savukārt izstādes noslēguma dienā notiks Viktora Šklovska grāmatas «Sentimentāls ceļojums. Atmiņas, 1917 – 1922» atvēršana.

«Rakstnieku viesistabā» izstādes apmeklētāji varēs aprunāties ar iemīļo grāmatu autoriem un iegūt viņu autogrāfus. Šogad tajā viesosies dzejniece Māra Zālīte, žurnāliste Dace Judina, latgaliešu dzejnieks ar pseidonīmu Raibīs, modes un stila lietpratēja Žanna Dubska, arhitekts Juris Monvīds Skalbergs u.c.

«Jautrajā lasītavā» varēs satikt bērnu grāmatu autorus un varoņus, piemēram, Koko un Riko, Rūbiju, mazo Mulu, kā arī pūķi Kokosriekstu. Bērni varēs spēlēt attīstošās spēles, piedalīties konkursos, iepazīties ar galda kultūras principiem Irmas Kalniņas labo manieru meistarklasē, mācīsies izprast naudu un noskatīsies leļļu teātra izrādi.

Savukārt «Uzvediba.lv» darbnīcas varēs ne tikai izspēlēt uzvedības maiņas spēles, bet arī piedalīties praktiskās darbnīcās par to, kā izprast bērnu un pieaugušo uzvedības problēmu iemeslus.

Pateicoties Centrālās bibliotēkas Repozitārija apmaiņas fondam, «Grāmatu maiņas punktā» būs pieejamas vairāk nekā 4000 grāmatas, tostarp bilžu un pasaku grāmatas bērniem, mākslas grāmatas, nozaru un uzziņu literatūra, latviešu un krievu daiļliteratūra, kā arī grāmatas dažādās svešvalodās.

«Latvijas Grāmatu izstādi» rīko starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība «BT1» sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju.

Vienlaikus Ķīpsalā notiks arī izglītības izstāde «Skola 2018», kas piedāvā visaptverošu informāciju par mācību iespējām Latvijā un ārzemēs. Vairāk: www.bt1.lv/skola.

Latviju šī gada Londonas grāmatu tirgū pārstāvēs Vērdiņš, Pastore un Ābele

Latviju Londonas grāmatu tirgū šogad no 10.aprīļa līdz 12.aprīlim pārstāvēs Kārlis Vērdiņš, Luīze Pastore un Inga Ābele, informēja platformas «Latvian Literature» pārstāve Anete Konste.

Šajā gadā Baltijas rakstnieku delegāciju Londonā veido 12 atzīti rakstnieki, «kuri atspoguļo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko sniegumu mūsdienu literatūrā».

«Londonas grāmatu tirgus kultūras programma būs viena no retajām iespējām vienkopus redzēt un dzirdēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas rakstniekus starptautisku nozares speciālistu auditorijas priekšā diskutējam ar kolēģiem – rakstniekiem no Lielbritānijas,» rakstnieku dalību grāmatu tirgū aprakstīja Konste.

Līdzās Latvijas autoriem Igauniju grāmatu tirgū pārstāvēs Mārja Kangro, Andrejs Ivanovs un Reins Rauds, bet Lietuvu – Toms Venclova , Undine Radzevičūte un Alvīds Šlepiks. Šo rakstnieku daiļrade kopā veido plašu literāro žanru klāstu, iekļaujot dzeju, bērnu literatūru un prozu, kā arī dramaturģiju un publicistiku.

Savukārt kā grāmatu tirgus «Dienas autori» Baltijas valstu rakstnieku delegāciju pārstāvēs pašmāju prozaiķe Nora Ikstena, Igaunijas literāts Mikhels Muts un Lietuvas vēsturniece Kristina Sabaļauskaite.

Kultūras programmas pasākumi tirgus laikā norisināsies tādās vietās kā Britu bibliotēka («British Library») un Nacionālā dzejas bibliotēka («National Poetry Library»), kur lasītājiem būs iespēja satikt rakstniekus un piedalīties diskusijās.

Baltijas valstu kultūras programmu Lielbritānijas grāmatu gadatirgū izziņojusi Britu padome sadarbībā ar Igaunijas Literatūras centru, Latvijas Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju un Lietuvas Kultūras institūtu.

Platforma «Latvian Literature» veidota ar mērķi veicināt Latvijas literatūras un grāmatniecības atpazīstamību un eksportu ārvalstīs, nodrošināt starptautisku sadarbību ar izdevējiem, aģentiem, tulkotājiem un organizācijām, kā arī piedāvāt visa veida informāciju par Latvijas autoriem, grāmatām un jaunumiem nozarē.

Kā ziņots, pagājušā gada martā starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū Polija nodeva Latvijai, Lietuvai un Igaunijai goda viesu titulu, ko svinīgā ceremonijā pieņems visu Baltijas valstu vēstnieki, aģentūru LETA informēja Konste.

Balvu «Zelta ābele» par mūža ieguldījumu saņems grāmatizdevējs Jānis Elksnis

Grāmatu mākslas konkursa «Zelta ābele 2017» balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņems grāmatizdevējs Jānis Elksnis, ceturtdien preses konferencē paziņoja balvas organizatori.

Ceturtdien tika paziņoti balvas kandidāti septiņās kategorijās. Nominācijā «Gada dzejas grāmata» nominēta Andra Ogriņa «Debesu putni», dažādu autoru kolektīva grāmata «12 dzejnieki no Krievijas», Imanta Ziedoņa grāmatas «1001.st Blackish-Blue Night» un «Es saskaitīju un nonācu pie Viena», kā arī Ķīnas dzejnieka Džidi Madja tulkotā dzejas grāmata «Mana ciema dievi».

Balvai «Zelta ābele 2017» nominēti arī prozas un dokumentālās prozas darbi – Noras Ikstenas un Vilipsona «Ārprāta piedzīvojumi», Ziedoņa dienasgrāmata «No patikšanas uz patikšanu», Johannas Sinisalo «Saules kodols», Adas Tisenkopfas «Tartu. Pēterburga. Rīga» un Ausmas Cimdiņas sastādītie Aspazijas «Kopotie raksti, 1.sējums».

Kategorijā «Zinātniskā literatūra» balvai nominēts Andreasa Knopkena darbs «Vēstules romiešiem skaidrojums, ko Andreass Knopkens ir pierakstījis livoniešiem Rīgā ir draudzes gans», Ievas Kalniņas sastādītā grāmata «Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija», Valda Segliņa «Hors. Valdnieku dievs» un Gundegas Grīnumas «Viņpus Alpiem: Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni».

«Mācību literatūras» kategorijā nominēta Gundegas Kampes-Pērsonas grāmata «Latvijas Zīdītāji», Māra Baltiņa un Inas Druvietes «Ceļavējš cilvēku ciltij. Valoda Sabiedrībā», kā arī Jāņa Baltvilka darbi «Mazākie klasē» un «Brother Oak, Sister Linden».

«Uzziņu literatūras» kategorijā par balvu cīnīsies Tāļa Pumpuriņa darbs «Cēsu ģerbonis», Kristīnes Čakstiņas un Riharda Pētersona «Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni», Lilijas Limanes «Rokraksti Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā», Valda Muktupāvela «Tautas mūzikas instrumenti Latvijā» un autoru kolektīva darbs «The Language Situation in Latvia: 2010 – 2015».

Balvu varētu saņemt arī tādi mākslas izdevumi kā Valentīnas Opolā sastādītā Džovanni Batistas grāmata «Piranēzi. Romas antikvitātes», vairāku autoru kolektīva darbs «Industriālais romantisms. Beatrises Kārkliņas procelāns», biedrības «Popper» darbs «Sērija. Popper», kā arī Andreja Strokina, Māras Brašmanes un Vladimira Svelova kopdarbā veidotās sērijas «Publiskā telpa» grāmatas «Palladium», «Centrāltirgus» un «Rīgas līcis».

Tāpat balvai nominētas arī bērnu grāmatas – Ineses Zanderes «Zirgā» un «Puika ar suni», Veronikas Veldzes «Tiranozauram plānī klājas», Māra Runguļa «Sikspārnis» un Rūtas Briedes «Kaiju karalienes noslēpums».

Šogad balvai 43 izdevēji pieteica kopskaitā 107 grāmatas. «Zelta ābele 2017» noslēguma ceremonija notiks 14. martā Lielajā ģildē, kad tiks atzīmēta arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 25 gadu jubileja.

Klajā nāk apjomīgs albums «Alvis Hermanis» un režisora dienasgrāmata

Izdevniecībā «Neputns» klajā nāk uzreiz divi JRT režisoram Alvim Hermanim veltīti izdevumi – albums «Alvis Hermanis» un režisora dienasgrāmata, kas pierakstīta 2015./2016. gada sezonas laikā.

Albums «Alvis Hermanis» ir vizuāli krāšņs un emocionāli bagāts izdevums, kurā iekļauta attēlu izlase no 43 vizuāli interesantākajām Alvja Hermaņa izrādēm, Edītes Tišheizeres eseja, Sarmītes Ēlertes intervija ar režisoru, kā arī Normunda Naumaņa kritiku fragmenti. Albums izdots latviešu un angļu valodā divos atsevišķos izdevumos. Savukārt «Dienasgrāmata» ir Alvja Hermaņa pierakstītais 2015./2016. gada sezonas laikā.

FOTO: @neputns

«Par šādu izdevumu jau sen tika runāts ar Normundu Naumani, teātra kritiķi, kurš savulaik pirmais atbilstoši novērtēja Alvja Hermaņa ienākšanu teātrī un turpināja būt viņa izrāžu azartisks recenzents. Diemžēl liktenis lēma citādi. Naumaņa recenziju fragmentus šai attēlu izlasei atlasīja Sarmīte Ēlerte – viņa kolēģe laikrakstā «Diena» un draugs. Kā ilggadīga Hermaņa teātra notikumu līdzjutēja un varbūt pat vienīgā, kas redzējusi visas Alvja Hermaņa ārpus Latvijas tapušās izrādes, Ēlerte tika aicināta veidot interviju ar Alvi Hermani. Pats viņš piekrita uzrakstīt īsu ieceres komentāru katrai no izrādēm. Bet ievada eseju uzrakstīja erudītā teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere. Albuma dizainu ar lielu pietāti un rūpību veidoja māksliniece Inese Hofmane,» albumu raksturo tā sastādītāja Laima Slava.

FOTO: @neputns

Savukārt par dienasgrāmatu, kas pierakstīta 2015./2016. gada sezonas laikā, režisors saka: «Protams, šī nebūs gluži īsta dienasgrāmata. Jo es jau no sākuma zinu, ka to lasīs man sveši cilvēki. Kāpēc man tas vajadzīgs? Labs jautājums. Es, piemēram, negribētu, ka grāmatu par mani un manu darbu raksta kāds cits. Jo neesmu pārliecināts, ka jel kurš cits, izņemot mani, ir spējīgs saprast – ar ko es īsti nodarbojos un kas aiz visa tā stāv. Es pats pamēģināšu to uzrakstīt.»

Albums «Alvis Hermanis». Sastādītāja Laima Slava. Tekstu autori: Alvis Hermanis, Normunds Naumanis, Edīte Tišheizere, Sarmīte Ēlerte. Dizains – Inese Hofmane. Apjoms – 640 lpp.

Cena «Neputna» galerijā 49 EUR

Alvis Hermanis «Dienasgrāmata». Teksta autors Alvis Hermanis. Dizains – Dita Pence. Apjoms – 248 lpp.

Cena «Neputna» galerijā 7 EUR

Grāmatu var iegādāties «Neputna» galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, interneta veikalā www.neputns.lv.

Nobela balva literatūrā piešķirta britu rakstniekam Kadzuo Išiguro

2017. gada Nobela balva literatūrā piešķirta japāņu izcelsmes britu rakstniekam Kadzuo Išiguro (Kazuo Ishiguro), ceturtdien paziņoja Zviedrijas Akadēmija.

Išiguro «romānos ar lielu emocionālo spēku atklājis bezdibeni zem mūsu iluzorās saites ar pasauli», paziņoja akadēmija.

Viens no pazīstamākajiem Išiguro darbiem ir 1989. gadā iznākušais romāns «The Remains of the Day» («Dienas atlikusī daļa»). Romāns tika ekranizēts ar aktieriem Entoniju Hopkinsu un Emmu Tompsoni galvenajās lomās un filma saņēma astoņas «Oskara» nominācijas.

«Tēmas, ar kurām Išiguro tiek asociēts visvairāk, jau atrodas šeit: atmiņa, laiks un pašapmāns,» norādīja akadēmija. «Tas ir īpaši pamanāms viņa visslavenākajā romānā «The Remains of the Day«. Išiguro darbiem raksturīgs rūpīgi atturīgs izpausmes veids, neatkarīgi no esošajiem notikumiem.»

Išuguro dzimis 1954. gadā Nagasaki, Japānā, bet piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlās uz Lielbritāniju. Pašreiz viņš dzīvo Londonā ar savu sievu un meitu.

Vairāki viņa romāni tulkoti latviešu valodā – «A Pale View of Hills» («Tāla kalnu ainava»), «An Artist of the Floating World» («Gaistošās pasaules mākslinieks»), «The Remains of the Day» («Dienas atlikusī daļa»), «When We Were Orphans» («Kad mēs bijām bāreņi») un «Never Let Me Go» («Neļauj man aiziet»).

Šogad akadēmija izvērtēja 195 nominantus, no kuriem tika atlasīti pieci finālisti. Pati akadēmija finālistu sarakstu nepublisko, bet nominantu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus.

Pērn akadēmija daudziem par pārsteigumu Nobela balvu literatūrā piešķīra ASV dziedātājam un dziesmu autoram Bobam Dilanam.

«Ledus apelsīns» – talantīga debija latviešu literatūrā

«Pirmā grāmata» – šim vārdu salikumam ir īpaša skaņa ne tikai jauno autoru, bet arī izdevēju domās. Atrast jaunu, talantīgu rakstnieku vai dzejnieku, izdot viņa/s pirmo grāmatu un redzēt atplaukstam talantu – par šādu iespēju izdevniecību redaktori priecājas ne mazāk par pašiem jaunajiem talantiem. Šāda pirmā grāmata ir nākusi klajā Dacei Vīgantei: grāmata, kas solās būt viena pēdējo gadu oriģinālākajām debijas grāmatām latviešu literatūrā.

Krājuma «Ledus apelsīns» atvēršanas svētki notiks 5. oktobrī plkst. 17.00 Apgāda Zvaigzne ABC prezentāciju zālē K. Valdemāra ielā 6. Stāstu fragmentus lasīs aktieri Ance Strazda un Uldis Sniķeris, ar autori sarunāsies grāmatas redaktore, rakstniece Ieva Melgalve.

Dace Vīgante vārda mākslā nav iesācēja: regulāri publicējusi īsprozas darbus interneta portālā Satori un žurnālā «Domuzīme», kopā ar Havjeru Garsiju veidojusi grāmatu «Gatavots a la mexicana». 2015. gadā jaunā autore piedalījās Prozas lasījumos ar diviem stāstiem, par kuriem saņēma žūrijas speciālbalvu, un divus gadus papildinājusi zināšanas Literārajā akadēmijā. Tagad klajā nākusi arī pirmā grāmata – neparasts un talantīgs stāstu krājums ar nosaukumu «Ledus apelsīns».

«Ledus apelsīns»
«Ledus apelsīns» FOTO: Publicitātes foto

Grāmatā «Ledus apelsīns» apkopoti īsie stāsti, kas lielākoties no dažādiem rakursiem stāsta par padomju laika realitāti, un garstāsts «Ledus okeāns», kurā risināti trīs vienas ģimenes sieviešu (mātes, meitas, mazmeitas) stāsti. Šie stāsti ar slāpētu, pirmajā brīdī pat nemanāmu centrālo notikumu risinājumu ir niansēti un smalki izstrādāti: tie uztver un fiksē precīzas psiholoģiskas detaļas, kuras pat īsā un koncentrētā stāstā padara autores tēlus dzīvus un elpojošus, spējīgus raksturot savu vecumu un laikmetu.

Stāstu varonis bieži ir bērns vai pusaudzis, kas uztver pasauli kā pašsaprotamu, vienlaikus līdz galam neaptverot apkārt notiekošās «pieaugušo dzīves» noteikumus. Mēģinot vienlaikus atrast savu ceļu un sadzīvot ar vecāku personiskajām drāmām un gaidām, viņš lielākoties ir spiests izvēlēties «pareizo» rīcību mainīgā un trauslā pasaulē, kur no šī bērna lēmumiem ir atkarīgs pārāk daudz. Klusi iezīmētā traģēdijas apjausma, tikko jaušamas skumjas un nostalģija piešķir autores darbiem īpašu skanējumu. Arī pieaugušie Daces stāstos ir tikpat apjukuši, mēģinot rast risinājumu sarežģītās attiecībās, kurās neviens no iesaistītajiem īsti nezina, ko var sagaidīt no notiekošā un kā rīkoties, lai nesāpinātu sev tuvus cilvēkus.

Daces Vīgantes stāstos īpaši spēcīgi izpaužas autores stilizācijas prasme – katram stāstītājam ir sava intonācija, raksturīga teikumu uzbūve un vārdu izvēle, kas bieži izpauž tās emocijas, kuras varonis pats nespēj vārdos noformulēt. Autores niansētā valoda un stilistiskā precizitāte padara lasīšanu par patiesu baudu un piešķir dziļumu vispārcilvēciskām un atpazīstamām tēmām.

Pieejama arī e-grāmata.

Baltvilka balvu saņēmis Rungulis, bērnu grāmatu mākslā – Brasliņa

Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā šogad saņēmis Māris Rungulis, bet bērnu grāmatu mākslā – Elīna Brasliņa, informēja balvas organizatoru pārstāve Alīse Nīgale.

Rungulis balvu saņēma par grāmatu «Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti», kas ir plaša spektra mūsdienu folkloras sižetu apvienojums stilistiski vienotā darbā. «Grāmata vienlaikus aktualizē arī stāstīšanas tradīciju. Tajā saglabātā reālistiskā ticamība ļauj lasītājam gan nobīties, gan izsmieties, rosinot veselīgas attieksmes pret bailēm nostiprināšanos,» stāsta Nīgale.

Savukārt Brasliņa balvu saņēma par ilustrācijām Jura Zvirgzdiņa grāmatai «Tobiass, Čārlijs un neredzamais spoks» un Luīzes Pastores grāmatām «Operācija maska» un «Pēdējais ķēniņš». Kā norāda Nīgale, Brasliņa apliecinājusi plašu erudīciju un spēju savas zināšanas atveidot daudzslāņainos zīmējumos un niansētos personāžu raksturos.

Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā šā gada starptautiskie laureāti ir rakstniece Anete Mīrsva no Vācijas un tulkotāja Inga Karlsberga, kura augstā profesionālā līmenī veikusi Mīrsvas garā stāsta «Samsona ceļojums» tulkojumu.

«Latvijas valsts meža» balvu «Jaunaudze» ieguva Rūta Briede par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā – ilustrēto grāmatu «Kaiju karalienes noslēpums», kas lakoniskā tekstā un precīzā formātā ietver labsirdīgu humoru, sociālu reālismu un trāpīgu latviešu mentalitātes raksturojumu.

Bobam Dilanam piešķir Nobela prēmiju literatūrā

Nobela prēmija literatūrā šogad piešķirta amerikāņu dziedātājam un dziesmu autoram Bobam Dilanam.

Tā piešķirta par «jaunu poētisko vēsmu radīšanu diženajās amerikāņu dziesmu tradīcijās», paziņoja Zviedrijas akadēmija.

Pērn Nobela prēmiju literatūrā saņēma baltkrievu rakstniece un žurnāliste Svetlana Aleksijeviča.

Ceturtdien ar prestižās literatūras balvas ieguvēja paziņošanu noslēdzās šī gada Nobela prēmiju pasniegšana. Iepriekš tika pasniegtas medicīnas, fizikas, ķīmijas, miera un ekonomikas Nobela prēmijas.

Šogad katras prēmijas vērtība ir astoņi miljoni Zviedrijas kronu (841 175 eiro).

Laureāti prēmijas saņems Stokholmā 10.decembrī – godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.